Sāpīgas īpašās dienas

Raksts 2016.gada februāra numurā žurnālā 36.6

Dr. Ineta Vasaraudze

Ginekoloģe Ineta Vasaraudze domā, ka atbilde uz jautājumu, vai mēnešreizes ir sāpīgas, atkarīga arī no sievietes psiholoģiskā stāvokļa un priekšstatiem. Kad 2010.gada kādā apjomīgā pētījumā Modenas universitātē Itālijā sievietēm uzdeva šādu jautājumu, apmēram 90% atbildēja apstiprinoši, 60% atzīmēja, ka šajā gadījumā lieto pretsāpju medikamentus un 30 %, ka ikmēneša norise ietekmē viņu darbaspējas. Savukārt, pēc kādas Austrālijā notikušas aptaujas datiem, sāpīgas menstruācijas kādā dzīves periodā bijušas 60% sieviešu.

Daudzas mēnešreižu laikā cieš no velkošas vai krampjveidas sāpes vēdera lejasdaļā, kur novietota dzemde. Šajās dienās saasinās visi hroniskie procesi, piemēram, muguras sāpes. Par laimi, stipru smeldzi ne vienmēr pavada apjomīga asiņošana.

Dažām visizteiktākais diskomforts ir dienu pirms menstruācijām un, tām sākoties, pāriet. Citas jūt smeldzi tikai pirmajā vai otrajā dabiskās norises dienā. Pēc pētījumu datiem, sāpes mēdz būt 36–48 stundas pirms un 36–48 stundas pēc mēnešreižu sākšanās.

SĀP BEZ VAINAS

Ja sāpīgas mēnešreizes ir ginekoloģiski veselai sievietei, parasti ārsti par problēmas iemeslu atzīst primāru dismenoreju, kas visbiežāk sastopama jaunībā. Izpētīts, ka šīm asinīs ir ievērojami augstāks prostaglandīnu līmenis nekā citām. Tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kas nosaka dzemdes saraušanos un atslābšanu. Prostaglandīnu daudzums menstruālā cikla beigās, salīdzinot ar sākumu, palielinās trīs reizes un turpina pieaugt arī menstruāciju laikā. Tā palielināšanās dzemdes gļotādā pēc progesterona līmeņa krituma izraisa pastiprinātu dzemdes muskulatūras tonusu un izteiktas dzemdes kontrakcijas.

Lai izvadītu no organisma noārdījušos dzemdes gļotādu un asinis, notiek sarežģītas bioķīmiskas norises, piemēram, īpaši hormoni sašaurina asinsvadus, izraisot sāpes. Tomēr zinātne joprojām nav skaidri atbildējusi uz jautājumu, kas tieši katrā gadījumā nosaka diskomfortu menstruāciju laikā. Ir arī citi iemesli kā, piemēram, gludās muskulatūras saraušanās īpatnības un citi sarežģīti procesi dzemdē.

Zinātnieki primārās dismenorejas cēloni skaidro galvenokārt ar psiholoģiskiem iemesliem. Liela nozīme ir audzināšanai un pieņemtajiem priekšstatiem. Lai arī cik sievietes ir izglītotas un emancipētas, viņas ir daudzu mītu varā. Droši vien tādēļ pētījumi liecina, ka melnādainās amerikānietes sāpīgu mēnešreižu dēļ biežāk nekā baltās sievietes atzīst sevi par darbanespējīgām.

Ja sāpīgas mēnešreizes bijušas vecmāmiņai un mammai, tādas gaidāmas arī meitai. Kā atzīst ginekoloģe, nereti mātes nepietiekami nopietni attiecas pret savu meitu problēmu. Bieži atnāk mamma un prasa, ko darīt, taču, lai ārsts varētu palīdzēt, pie daktera vajadzētu atvest arī pašu meiteni.

Menstruācijas mēdz būt sāpīgākas un stiprākas, ja sievietei ievadīta varu saturoša spirāle, kas kairina dzemdes sieniņas. Novērojumi liecina, ka smagāk tās norit tām, kurām mēnešreizes sākušās agri – pirms 12 gadu vecuma. Pēc pētījumu datiem, biežāk sāpīgas menstruācijas ir smēķētājām, it īpaši, ja pīpēts jau agrā jaunībā.

JĀNOVĒRŠ IEMESLS

Ja sāpīgas mēnešreizes ir dzemdes attīstības noviržu vai slimības izpausme, nosaka diagnozi sekundāra dismonereja. Tā sastopama galvenokārt 30–45 gadu vecumā. Nereti šajā gadījumā ir arī stipra un neregulāra asiņošana.

Daktere Vasaraudze novērojusi, ka sievietes menstruāciju apjomu uztver subjektīvi, taču ginekologi asiņošanas daudzumu var noteikt pēc speciālām tabulām, ņemot vēra izlietoto higiēnas līdzekļu daudzumu un, kā tie iezīmējas ar asiņainajiem izdalījumiem. Ja pēc tabulas aizpildīšanas tiek secināts, ka asiņošana ir stipra, jāveic analīzes, jāizmeklē dzemdes dobums, dažkārt jāizdara histereskopija un laparoskopija, lai noskaidrotu problēmas cēloni. Taču, kā novērojusi ārste, reizēm sievietes tik ļoti nevēlas lietot hormonu preparātus, ka savas raizes vienkārši noliedz.

NESADZĪVOT AR SĀPĒM

Primārās dismenorejas gadījumā atliek cīnīties ar sekām – proti, sāpēm. Pret tām palīdz nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, jo samazina prostaglandīnu līmeni asinīs. Bez receptes no tiem pieejams ibuprofēns ar dažādiem ražotāju dotiem nosaukumiem. Reizēm, lai pārdzīvotu grūtās mēneša dienas, pietiek tikai ar vienu tableti. Dažkārt palīdz tā sauktie spazmolītiķi – medikamenti, kas nomāc spazmas. Mazā iegurņa muskulatūru palīdzēs atslābināt magnija B6 vitamīna preparāti.

Primāro dismenoreju nereti ārstē laiks, jo sieviete psiholoģiski nobriest. Jaunām meitenēm mēnešreizes rada psihotraumu, jo ierobežo ikdienas aktivitātes. Pieaugušas sievietes pret dabisko norisi attiecas citādāk, tāpēc arī nejūt sāpes.

Jebkurā gadījumā pirms pašārstēšanās sākšanas būtu prātīgi konsultēties ar ginekologu un veikt nepieciešamos izmeklējumus, lai noskaidrotu problēmas cēloni. Sāpju iemesls var būt dažādas slimības, piemēram, endometrioze, mioma un dzemdes polipi, olnīcu cistas un audzēji, virsnieru slimības, urīnceļu infekcijas, kairinātu zarnu sindroms, iekaisīgas zarnu slimības, vēderplēves un mazā iegurņa orgānu iekaisums.

“Ja menstruācijas vienmēr ir smagas, būtu bezatbildīgi cerēt, ka varbūt nākamreiz nesāpēs. Labāk jau laikus nodrošināties ar pretsāpju zālēm,” iesaka Ineta Vasaraudze. Agrāk, lai samazinātu prostaglandīnu līmeni, ginekologi nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus rekomendēja sākt lietot jau vairākas dienas pirms mēnešreizēm, taču pēdējā laikā tā rīkoties vairs neiesaka, jo šie medikamenti kairina kuņģa un zarnu traktu. Turklāt prostaglandīnu veidošanos pilnībā tie tāpat nenomāks.

Par sāpīgām mēnešreizēm var aizmirst sievietes, kuras lieto hormonālo kontracepciju. Hormoni bloķē ovulāciju un pateicoties tiem, neveidojas bieza dzemdes gļotāda, kā arī prostaglandīnu līmenis menstruālā cikla laikā strauji nesvārstās, tāpēc mēnešreizes ir nelielas un nesāpīgas. Turklāt ir iespējams panākt, ka tās notiek tikai dažas reizes gadā vai pat nav vispār.

PAŅĒMIENI PRET MĒNEŠREIŽU SĀPĒM

Daudzu sieviešu pieredze liecina, ka sāpes palīdz remdēt pagulēšana vannā un silta termofora pielikšana vēdera lejasdaļai, jo siltums veicina asinsvadu paplašināšanos.
Izvēlēties ķermeņa stāvokli, kurā izdodas atslābināties. Parasti sāpes rimst embrija pozā vai četrrāpus izstaipoties kā kaķim.
Nevairīties no ierastās fiziskās slodzes – visticamāk tā pašsajūtu nepasliktinās. Īpašajās dienās ieteicami relaksējoši vingrojumi, kas atslābina mazā iegurņa muskulatūru, piemēram, jogas vai kalanētikas nodarbības.
Nereti palīdz homeopātiski līdzekļi, tādēļ būtu vērts konsultēties ar ārstu homeopātu.
Reizēm ginekoloģisko veselību palīdz sakārtot rasaskrēsliņu, kliņģerīšu, ganu plikstiņa vai baltās nātres tēja, ko lieto kursa veidā.
Pareiza elpošanas tehnika un prasme pārvaldīt savu ķermeni, tādēļ derētu apgūt cigun vingrojumus.
Ir vērts meklēt zinoša fizioterapeita palīdzību un pirms mēnešreizēm uz vēdera lejasdaļas speciālā tehnikā uzlīmēt teipus.
Dažkārt palīdz akupunktūra, ietekmējot punktus, kas atbild par dzimumorgāniem. Turklāt tā iedarbosies arī uz psihi.

Vai tiesa?

“Uzsākot dzimumdzīvi, mēnešreizes vairs nebūs sāpīgas, jo dzemdes kakls kļūs elastīgāks.” –  Dažkārt tā patiešām notiek, taču tas nozīmē, ka problēma bijusi galvenokārt psiholoģiska.

“Pēc dzemdībām par sāpīgām menstruācijām varēs aizmirst.” –  Tā ir daļēja patiesība. Sievietes dzemdes muskulim piemīt unikāla īpašība – tas spēj 90 reizes palielināties un pēc tam samazināties. Muskuļi grūtniecības laikā izstaipās un mēnešreizes vairs lielākoties nav sāpīgas, taču, ja sieviete sirgst ar kādu slimību, kas izraisa sāpīgas menstruācijas, protams, ka mazuļa laišana pasaulē problēmu neatrisinās.

“Smagu mēnešreižu iemesls ir šaurs dzemdes kakls, jo tad asinīm grūtāk izkļūt laukā.” –  Ja pie vainas būtu tā izmērs, menstruācijas būtu mokošas visām nedzemdējušām sievietēm, taču, protams, ka tā nav.

“Novērst sāpes palīdzēs sekss, jo uzlabos asinsriti mazajā iegurnī.” –  Tas katrai sievietei ir individuāli, taču ginekologi mīlēšanos mēneša īpašajās dienās neiesaka, jo tā var veicināt endometriozes attīstību.