Latvijas un Igaunijas veselības aprūpes atšķirības

Komentārs Dienas Bizness,

Autors: Dr. Ineta Vasaraudze, Vasaraudzes pirvātklīnika

Pēdējā laikā viens no aktuālākajiem jautājumiem veselības aprūpē ir obligātā veselības apdrošināšana. Kamēr obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekta izstrāde un pieņemšana stiepjas vairāku gadu garumā, veselības sistēmas robi rada arvien lielākas gan problēmas, gan arī iespējas dažādām sabiedrības grupām, kā arī – mūsu kaimiņvalstīm. Igaunijas veselības joma ir ne mazāk piņķerīga un ar saviem trūkumiem, taču kaimiņu sakārtotā valsts apdrošināšanas sistēma sniedz skaidrāku perspektīvu ne tikai Igaunijas iedzīvotājiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem.

Kamēr Latvijā veselības apdrošināšanas jautājumus izskata Veselības ministrijas, Igaunijā ar to nodarbojas Sociālo lietu ministrija. Abu valstu sistēmās, lai arī abas ir Eiropas Savienības dalībvalstis un seko līdzīgiem likumiem, prasībām un regulējumiem, ir lielas atšķirības. Sociālās apdrošināšanas sistēma Igaunijā aptver pensijas, dažāda veida pabalstus – mazturīgajiem, māmiņām, bezdarbniekiem un cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem, apbedīšanas pabalstus, medicīnisko aprūpi u.c.

Latvijā apdrošināšanas sistēma ietver līdzīgas pozīcijas. Taču ir pozīcijas, kur veselības apdrošināšana Igaunijā ir izdevīgāka nekā Latvijā. Igaunija sedz neatliekamo gadījumu medicīniskos pakalpojumus. Šī ziņa pāršalca Latviju pirms pāris gadiem, kad daudzas grūtnieces, tiklīdz pienāk dzemdību laiks, devās uz Igaunijas pierobežu pilsētu slimnīcām. Par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem Igaunija piestāda rēķinus nevis pacientiem, bet Latvijas valstij. 2012. gadā Valgā dzemdēja 146 sievietes no Latvijas. Ne tikai Valkas un apkārtnes jaunās māmiņas, bet pat grūtnieces no Rīgas, brauc dzemdēt uz Igaunijas Valgas slimnīcu. Mūsu valsts veselības aprūpes budžetā gan tas rada ievērojamu robu. Arī Igaunijā ierobežotā valsts finansējuma dēļ ir rindas pie ārstiem, turklāt no reģioniem pēdējo desmit gadu laikā aizplūduši vismaz 20% cilvēku, liecina tautas skaitīšanas provizoriskie dati. Taču pacientu pieplūdums no Latvijas ir uzlabojis situāciju Igaunijā. Valgas slimnīcas akūto pacientu ar traumām un kaitēm skaits nemainās, taču arvien no Latvijas brauc dzemdēt tieši uz Valgu. Tā kā dzemdības tiek uzskatītas par neatliekamu palīdzību, pacientēm pašām nekas nav jāmaksā. Igaunijā dzemdības vidēji maksā 737 eiro, kamēr Latvijas tarifs – no 280 eiro  (fizioloģiskām dzemdībām) līdz 420 eiro (ar ķeizargriezienu).

2013.gada 25.oktobrī stājās spēkā Pārrobežu veselības aprūpes direktīva, kas nosaka, ka iedzīvotājs var saņemt izdevumu atlīdzību par citā valstī (ES dalībvalstī, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Islandē vai Šveicē) saņemtu plānveida veselības aprūpi. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotāji var saņemt atlīdzību atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, kādi ir spēkā Latvijā un atmaksāti tiks tikai tie veselības aprūpes pakalpojumi, kas Latvijā tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Iepriekšējā prakse bija atšķirīga, jo bija gadījumi, kad Latvijas iedzīvotāji devās uz Igauniju, lai saņemtu plānveida medicīnas pakalpojumus, uzrādot Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK). EVAK ir paredzēta neatliekamās un nepieciešamās medicīniskās palīdzības, nevis plānveida pakalpojumu sniegšanai.  Plānotas dzemdības, kad Latvijas iedzīvotāja dodas uz Igauniju ar mērķi saņemt dzemdību palīdzību, ir plānveida pakalpojums.

Līdz ar to šobrīd plānveida dzemdību palīdzību Latvijas iedzīvotāja var saņemt Igaunijā, pamatojoties uz Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu, maksājot par saņemto medicīnisko pakalpojumu skaidrā naudā un pēc attiecīgās valsts tarifa un tad, saņemot izdevumu atlīdzību Latvijas pakalpojuma tarifa apmērā. Fizioloģisko dzemdību tarifs vienam pacientam Latvijā ir 276,24 eiro (ķeizargrieziena vai dzemdību patoloģijas gadījumā tiek piemēroti citi tarifi). Ņemot vērā tarifu ievērojamo atšķirību, dzemdības Igaunijā vairs nav sevišķi populāras un arī citu plānveida pakalpojumu saņemšana ārzemēs nav motivējoša, jo par šo naudu ir iespēja saņemt kvalitatīvus maksas pakalpojumus Latvijā. Šobrīd ārzemēs pacienti cenšas saņemt pakalpojumus, kurus Latvijas speciālisti nevar sniegt.